Misija
Sabiedrība citai politikai misija ir mainīt piecpadsmit gadus ilgušo ultralabējo un bieži vien negodīgo politiku. Mēs vēlamies Latvijā veidot sociālliberālu politiku, kuras centrā ir cilvēks un viņa vajadzības.

Vīzija
Mēs redzam Latviju kā labklājības valsti ar augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni, uzticību valsts pārvaldei un izcilu ekonomikas konkurētspēju, kas ir sasniegta caur tiesiskumu, izglītību kā prioritāti, elastīgu ekonomisko politiku un taisnīgu nodokļu sistēmu. Latvija ir valsts, kur liela sabiedrības daļa ir iesaistīta politikā, valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Latvija ir valsts ar mazu sabiedrības noslāņošanos un spēcīgu vidusšķiru.

Vērtības

Pēctecība un atjaunotne
Sabiedrība citai politikai tiks veidota, lai ikviens partijas biedrs, kas ar darbiem ir pierādījis sevi labāk kā citi, nonāktu partijas vadībā. Sabiedrība citai politikai iestāsies pret vecajo tiesībām vai korporatīvu attiecību veidošanos partijā. Mēs esam par konsekventu partijas vadības atjaunošanu un pēctecību, lai nākošajām politiķu paaudzēm nav jādibina jaunas partijas, kas īstenotu viņu sociālliberālās idejas.

Neatkarība no līderiem
Sabiedrība citai politikai neizcels atsevišķus tās līderus un veicinās lojalitāti programmas pamatnostādnēm, Sabiedrība citai politikai misijai, vīzijai un vērtībām, nevis partijas vadītājiem. Sabiedrība citai politikai pamats ir informēta un aktīva komanda, tās biedru darbs grupās un reģionālajās nodaļās.

Neatkarība no finanšu donoriem
Sabiedrība citai politikai konkurēs ar savām idejām, nevis ar reklāmas laukumiem, tāpēc Sabiedrība citai politikai nebūs nepieciešai lielie ziedotāji, kā tas ir vecā stila partijām. Sabiedrība citai politikai rūpēsies, lai tā savā politikā nekļūst atkarīga no finanšu donoriem. Lai veicinātu politisko partiju neatkarību, Sabiedrība citai politikai iestājas par to finansēšanu no valsts budžeta.

Konstruktīva kritika
Atrodoties opozīcijā, Sabiedrība citai politikai ievēros konstruktīvas kritikas principus un neizmantos neētiskus paņēmienus pozīcijas nomelnošanai. Atrodoties pozīcijā, Sabiedrība citai politikai akceptēs opozīcijas pamatoto kritiku un koriģēs savu politiku.

Taisnīgums
Mūsu izpratnē taisnīgums nozīmē atbildību par solījumiem, godīgumu un tiesiskumu. Taisnīgi ir iestāties par sabiedrības interesēm, nevis par tām pretējām sponsoru biznesa vajadzībām. Taisnīgi ir neizmantot varas dotās iespējas personīgā vai partijas labuma gūšanai.

Metode

Mūsu darba metode būs profesionāls piedāvājums valsts pārvaldei un konsekventa tā īstenošana, esot pie varas. Mūsu darba metode būs kritiska visu politiku izvērtēšana, lai nonāktu pie vēl labākiem risinājumiem. Mēs atbalstīsim prokuratūru un KNAB cīņā pret korupciju, veidosim tādu valsts pārvaldes vidi, kas mazina negodīgas rīcības iespēju un nepieļauj valsts nozagšanu.

Ilgtspēja

Ilgtspējīga attīstība nozīmē attīstību, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens tiek balstīts uz trim pīlāriem – ekonomikas, sabiedrības un vides līdzsvarotu un integrētu attīstību.

Mūsu ilgtspējīgas stratēģijas pamats ir cilvēku, ekonomiskā, sociālā un dabas kapitālu, tai skaitā vietas un telpas produktivitātes, kāpināšana, atbildot uz globālo tendenču izaicinājumiem.

Tādēļ mēs savai rīcībai izvirzām Latvijas ilgtermiņa stratēģijas mērķus:

- saglabāt pašreizējā cilvēkkapitāla talantu un spēju bāzes vērtības, kāpināt tā produktivitāti līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim;
- izveidot labāko sākuma, pamata un vidējās izglītības sistēmu Eiropas Savienībā un būt starp līderiem mūžizglītības pieejamības un efektivitātes ziņā;
- būt starp Eiropas Savienības līderiem veciem cilvēkiem draudzīgu pakalpojumu ziņā;
- radīt labāko, starptautiski pievilcīgāko vidi sabiedrības radošumam un inovācijām ilgtspējības tehnoloģijās;
- kļūt par vienu no Eiropas Savienības līderiem vienādu iespēju nodrošināšanā iedzīvotājiem un sociālo barjeru nojaukšanā, kāpināt vidusšķiras īpatsvaru sabiedrībā virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa;
- kā pirmajiem Eiropas Savienībā izveidot funkcionējošu, plašā līdzdalībā balstītu un uz iedzīvotājiem vērstu pārvaldību, panākt visaugstāko iedzīvotāju uzticības pakāpi pārvaldības institūcijām;
- būt Eiropas Savienības līderei atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā, enerģijas taupīšanā un enerģijas neatkarībā;
- kļūt par vadošo valsti Eiropas Savienībā dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

Īstenojot šos mērķus, Latvija būs radoša un atvērta visiem - īpaši bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – draudzīga un radoša, saprātīgi patērējoša sabiedrība ar “zaļu” ekonomiku un efektīvu pārvaldību.

Politikas principi

Latvija līdz šim ir cietusi no valdību teorētiski it kā vienkāršās, bet praktiski neveiksmīgās ticības, ka brīvā tirgus „neredzamā roka” bez sāpēm un piepūles pati noregulēs visas ekonomikas problēmas. Šāda galēji bezrūpīga pieeja ir sekmējusi to, ka Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, maz veiksmīgu ražošanas uzņēmumu un daudz nekustamā īpašuma tirgotāju.

Sabiedrība citai politikai uzdevums nav vienkārši atrisināt kādas sīkas šodienas ekonomikas problēmas vai būt labākajiem valsts administratoriem. Mūsu uzdevums ir daudz plašāks – panākt, lai Latvijas sabiedrība notic, ka:

- strādājot visiem kopā un atbalstot vienam otru, rūpējoties vienam par otru, varam sasniegt vairāk;
- kopīgs darbs visas valsts labā nav pretrunā ar pamatnostādni, ka indivīds ir sabiedrības radošais pamats.

Kritiskie veiksmes faktori, lai valdībai uzticētos:

• ekonomika nepiedzīvo krīzi;
• pastāvīgi palielinās iedzīvotāju vidusslānis, būtiski samazinot iedzīvotāju maznodrošinātās daļas īpatsvaru;         
• maznodrošinātie neslīgst galējā nabadzībā;
• attīstās eksportspējīgās nozares, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi;
• naudas ieplūdums ekonomikā ir samērīgs;
• nodokļu slogs ir vienmērīgs un labklājības valstij atbilstošs;
• izglītība sniedz iespēju plašām iedzīvotāju grupām piedalīties ekonomiskos procesos;
• veselības aprūpe ir pieejama un kvalitatīva visiem iedzīvotājiem.

Sasniegt un uzturēt šos veiksmes faktorus ir gan politikas mērķis, gan līdzeklis. Tā mēs saprotam citu politiku.

Ekonomikas mērķi un izmērāmie parametri

Politikas kvalitātei ir jābūt izmērāmai un politiķu darbam - novērtējamam. Tā mēs saprotam citu politiku. Mēs savam darbam izvirzām precīzi izmērāmus parametrus, tai skaitā:

- iekšzemes kopprodukta stabils pieaugums vidējā termiņā 7% gadā;
- nevienlīdzības (Gini) indeksa samazinājums līdz 30% piecu gadu laikā;
- darbojošos MVU īpatsvara uz 1000 iedzīvotājiem palielinājums līdz 40 piecu gadu laikā;
- vidējā dzīves ilguma palielinājums līdz 78 gadiem (piedzimstot) 10 gadu laikā;
- Pasaules Bankas Korupcijas indeksa uzlabojums līdz 90 piecu gadu laikā;
- OECD izglītības kvalitātes indeksu uzlabojums matemātikā no 486 uz 520 un lasīšanā no 479 uz 500 piecu gadu laikā.

Novietojot politikas centrā cilvēku nevis teoriju, mēs ilgtermiņā padarīsim Latviju par labklājības valsti ar Ziemeļvalstīm raksturīgo dzīves līmeni un vērtībām.

Novietojot politikas centrā cilvēku, kļūst viegli izprast darāmo Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Anticikliska un apņēmīga nodokļu politika

Pašreizējā valdība nav gatava ietekmēt ekonomiku ar nodokļu palīdzību. Sabiedrības spiediena rezultātā tā pārāk vēlu lemj par dažiem nenozīmīgiem soļiem nodokļu sfērā. Rezultāts ir drīzāk cikliskumu pastiprinošs –  ekonomikas sakaršanas laikā valdība vēl pazemina atsevišķus nodokļus, bet neilgi pirms krīzes ievieš bezdeficīta budžetu un ekonomiku bremzējošus „pretinflācijas pasākumus”. SCP uzskata, ka:

- ekonomikas pārlieks cikliskums noved pie mazāka integrālā IKP pieauguma nekā līdzsvarota ekonomikas attīstība;
- valdība nevar izmantot monetāros instrumentus ekonomikas cikliskuma mazināšanai, tāpēc tai ir enerģiski jāizmanto nodokļu politikas iespējas – ekonomikas pārkaršana jābremzē ar augstākiem patēriņa un kapitāla nodokļiem un jāveido budžets ar pārpalikumu. Savukārt recesijas laikā jāsamazina darbaspēka nodokļi, jāinvestē sociālajā aizsardzībā un var atļauties budžetu ar deficītu.
- inflācijas apkarošanai nozīmīga ir tautsaimniecības pārkaršanas nepieļaušana un ierobežojoša Latvijas Bankas politika, mazinot naudas pārlieku pieplūdumu caur banku sektora iespējām aizņemties ārzemēs.

Neliela un efektīva (slaida) valsts pārvalde

Sabiedrība citai politikai uzskata, ka uzuburbusi valdība ir mazkustīga, rīcībnespējīga un bieži slimo. Tai ir augsts asinsspiediens, tā slikti pārstrādā cukuru, proti, naudu. Ekonomikai pieaugot, jauniegūtais budžeta ienākumu palielinājums ir jānovirza nevis valsts birokrātiskā aparāta vajadzībām, bet jāinvestē iedzīvotāju labklājībā, izglītībā un veselības aizsardzībā. Ekonomikai sarūkot, valdībai ir jārāda taupīgas un ekonomiskas saimniekošanas priekšzīme, par galveno kritēriju izvirzot ierēdņu darba ražīgumu. Slaidu valdību veicina arī ārpakalpojumu pirkšana privātsektorā, ja vien šajos iepirkumos tiek nodrošināta patiesa konkurence un ir novērsta korupcija. Svarīgi ir nevis mazi nodokļi, bet pēc iespējas mazāki tēriņi valsts pārvaldei.
 

Atbalsts reģioniem

Sabiedrība citai politikai uzskata, ka reģioni ir atbalstāmi, nododot vairāk funkciju pašvaldībām un paredzot lielākus nodokļu ieņēmumus. Tas dos lielāku pašvaldību neatkarību un patiesu iespēju stimulēt reģionu attīstību. Tas neļaus centrālajai valdībai manipulēt ar reģionu lojalitāti valdošajai koalīcijai, tādejādi nodrošinot vairāk demokrātijas.

Biznesa veicināšana, nesamazinot nodokļus, kas nepieciešami labklājības valsts finansēšanai

Ilgtspējīgs uzplaukums ir panākams nevis caur minimāliem nodokļiem biznesam, bet caur maksimālu sabiedrības iespējošanu iekļauties tautsaimniecībā:

1. plašu sociālo slāņu piekļuvi vidējai un universitāšu izglītībai:
kvalitatīvas vidusskolas novadu centros ar valsts subsidētiem internātiem un/vai transportu;
1.1. nostabilizētas mācību programmas, kas nodrošina kvalitatīvāku pedagogu darbu un vairākkārtēju mācību grāmatu izmantošanas iespēju;
1.2. bezmaksas mācību grāmatas un galvenie mācību līdzekļi;
1.3. nodokļu atlaides investīcijām izglītībā:
1.3.1. uzņēmumiem;
1.3.2. vecākiem;

2. valsts stipendijas un 100 procentu mācību maksas dotācijas spējīgiem maznodrošinātiem studentiem;

3. reģionālo augstskolu filiāļu attīstība;

4. nepamatotas ierobežojošas svešvalodu (ES valstu valodu) barjeras atcelšana augstskolām;

5. ārzemju universitāšu konkurences ar pašmāju augstskolām veicināšana;

6. valsts pasūtījums augsto tehnoloģiju un dabaszinātņu studiju programmām;
6.1. ieviest Zviedrijas skolu finansējuma sistēmu, kas paredz valsts izglītībai piešķirtās naudas sekošanu skolēnam/studentam, tādējādi atbalstot efektīvākās mācību iestādes;
6.2. valsts apmaksāta vidējā profesionālā izglītība/tālākizglītība/pārprofilēšana vienīgi pēc uzņēmumu pasūtījuma, apmācot viņu darbiniekus - kā valsts sniegts ārpakalpojums;
6.3. māmiņu nodarbinātības veicināšana:

7. lielākas māmiņu algas, kas atļautu segt bērnudārza izdevumus un atgriezties darbā;

8. efektīva bērnudārzu vietu radīšana:
8.1. atbalstot privāto iniciatīvu;
8.2. pašvaldībām investējot jaunu bērnudārzu izveidē;
8.2.1. pensionāru nodarbinātības veicināšana:

9. nodokļu atlaides darba devējiem;

10. iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides pensionāriem;

11. veselības apdrošināšanas apmaksa;
11.1. cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātība darbavietās  līdztekus veseliem cilvēkiem.

Sociālā atbildība

Iedzīvotāju novecošanas dēļ sociālais budžets visā attīstītajā pasaulē pakāpeniski nonāks zem arvien lielākas spriedzes. Lai būtiski paaugstinātu sociālo izdevumu efektivitāti, mēs īstenosim pāreju no agrāk piekoptā pasīva sociālā atbalsta principa uz aktīvu sociālās iekļaušanas principu.

Mūsu nekavējošais uzdevums ir:
- nodrošināt, lai minimālā pensija par darba mūžu un invalīdu ienākumi nebūtu mazāki par iztikas minimumu;
- nodrošināt taisnīgu pensiju aprēķinu, ņemot vērā gan darba stāžu, gan atalgojumu darba mūža laikā;
- ieviest atraitņu pensijas.