"Krīze piespieda ikvienu veselības aprūpes
sistēmā strādājošo pārskatīt prioritātes un izvērtēt līdzekļu
izlietojumu, domājot par to, kā visu sistēmu padarīt efektīvāku. Ir
samazināts ierēdņu skaits un daļēji arī iesniedzamo atskaišu un
aizpildāmo veidlapu apjoms. Valstij ir izdevies vienoties par
kompensējamo medikamentu cenu pazemināšanu, kas samazina gan valsts
izdevumus, gan pacientu līdzmaksājumu par medikamentiem. Šie jau ir
ļoti būtiski ieguvumi.
Brīvības un Solidaritātes fonda priekšsēdētājs Atis Lejiņš uzskata, ka
atkārtota Tautas partijas pārstāvju ievēlēšana parlamentā var
izrādīties katastrofāla valsts nākotnei, jo tiktu „prihvatizēti”
atlikušie valsts īpašumi, privātu ambīciju vārdā kārtotas personīgās
problēmas, par valsts interesēm aizmirstot.
Latvijas
kokapstrādes nozares žurnāla "Baltijas Koks" žurnālists un
izpildredaktors Pauls Beķeris garā intervijā ar Gati Kokinu, nodrukāts 2010.gada jūlijā [PDF] "Latvijai ir iespējas būt veiksmīgākajai reģionā"
Tā kā
vēstniecības finansējuma un darbinieku skaita samazināšanas dēļ netiek galā ar
vīzu izsniegšanu un konsulārās palīdzības sniegšanu, Ārlietu ministrijai (ĀM)
nepieciešami papildu 50 konsulārie darbinieki un divi miljoni latu.
Bijušais
ārlietu ministrs un goda vēstnieks Artis Pabriks atbalsta reģionālo,
starptautisko iniciatīvu panākt kopīgas Latvijas – Zviedrijas darba grupas
izveidi, lai noskaidrotu banku krīzes cēloņus un iespējas izvairīties no
līdzīgām problēmām reģionālajā ekonomikā tuvākajā nākotnē.
Ceturtdien,
8. jūlijā, politisko partiju apvienības VIENOTĪBA birojā tiks atklāta
gleznotājas Gundegas Rancānes izstāde. Tajā visiem interesentiem būs apskatāmas
mākslinieces gleznas, ko viņa pati dēvē par
„mazo jūtietilpīgo mirkļu izlasi”.
Intervija publicēta žurnālā "Dzīves priekam" 06/2010, autors: Jānis Ozoliņš Latvijā daudzi pazīst Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktoru Ati Lejiņu. Tomēr maz ir tādu, kuri zina, ka šis sabiedrībā populārais cilvēks jau vairāk nekā 10 gadu ir cieši saistīts ar Jaunjelgavu, kur savā lauku mājā sācis nodarboties ar amatniecību.
Pēc ārlietu ministra Aivja Roņa iniciatīvas ārlietu ministra birojā
izveidoti goda vēstnieku amati, tajos nozīmējot bijušos ārlietu
ministrus Georgu Andrejevu, Arti Pabriku un Māri Riekstiņu.