Vai Tev arī radusies sajūta, ka pie varas esošie nevar, neprot un negrib risināt jautājumus pēc būtības, nespēj un pat nevēlas pieņemt adekvātus lēmumus, nemaz nerunājot par tādām it kā vienkāršām lietām kā – dot mums visiem cerību un ticību?

„Sabiedrība citai politikai” (SCP) ir pārliecināta, ka mēs visi kopā to mainīsim.

Mūsu vīzija: mēs redzam Latviju kā labklājības valsti ar augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni, bez atpalikušām provincēm.

Mūsu mērķis: godīga, profesionāla, kompetenta, neliela un efektīva pārvalde katrā pašvaldībā. Tā strādā sabiedrības labā, ir pakļauta sabiedrības kontrolei un darbojas rokrokā ar savas pašvaldības nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Mūsu prioritāte: pašvaldības vadības uzmanības centrā ir cilvēks un viņa vajadzības.

Mūsu līdzeklis: taisnīgums. Tas nozīmē – atbildēt par solījumiem, apliecināt godīgumu un tiesiskumu, iestāties par sabiedrības šodienas un nākotnes interesēm, neizmantojot varas dotās iespējas personīga vai partijas labuma gūšanai.

Svarīgi jautājumi katrā pašvaldībā jārisina pavisam vienkāršā veidā – atklāti, atbildīgi, pamatoti un sistēmiski, balstoties uz katras pašvaldības un visas valsts ilgtspējīgu attīstību.

• Būtiska valsts pārvaldes pienākumu daļa ir nodota pašvaldībām, tādējādi dodot to iedzīvotājiem iespēju lemt par sava novada, savas pilsētas attīstību.
• Pašvaldībās strādā kompetenti speciālisti, amati netiek dalīti pēc politiskās piederības.
• Tūlītējs pašvaldības iestāžu funkciju audits, nelietderīgo funkciju un nevajadzīgo amatu un izdevumu likvidācija, nelietderīgo iestāžu slēgšana, panākot finanšu līdzekļu un citu pašvaldības rīcībā esošo resursu efektīvu izmantošanu.
• Labas pārvaldības princips – pašvaldība, sniedzot pakalpojumus, kalpo saviem iedzīvotājiem.
• Tiek likvidētas nelietderīgās birokrātiskās barjeras iedzīvotājiem un uzņēmējiem, saņemot pašvaldības iestāžu atļaujas, izziņas un citus dokumentus.
• Pašvaldības un tās iestāžu darbs ir organizēts tā, lai mazinātu korupcijas iespējas. Regulāra sadarbība ar tiesībaizsardzības institūcijām korupcijas novēršanai.

• Pašvaldības nodrošina iedzīvotāju savlaicīgu informēšanu par pašvaldības lēmumiem, to pamatojumu un nepieciešamību.

• Pašvaldības kopā ar uzņēmējiem veic bezdarba cēloņu analīzi un atbilstoši katras pašvaldības specifikai sagatavo programmu bezdarba mazināšanai.
• Pašvaldības apzina iedzīvotāju iespējas nodarbināt cilvēkus viņu saimniecībās, veicina darba devēju un darbinieku satikšanos.
• Pašvaldības, balstoties uz ekonomiski un vēsturiski pamatotiem apsvērumiem, izstrādā atbalstāmās uzņēmējdarbības veicināšanas programmu pašvaldībai kopumā vai katram tās ģeogrāfiskajam reģionam atsevišķi.
• Pašvaldības iesaista bezdarbniekus savu teritoriju sakopšanā, būvniecībā un citos darbos, kā arī aicina tajos piedalīties pārējos pašvaldības iedzīvotājus.

• Pašvaldības saglabā sociālo palīdzību līdzšinējā apjomā.
• Pašvaldības izvērtē mazturīguma slieksni un atvieglo nosacījumus maznodrošinātās personas statusa iegūšanai.
• Pašvaldības sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, kas iedzīvotājiem sniedz sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.
• Pašvaldības palīdz risināt dzīvesvietas problēmas tiem, kas zaudējuši mājvietu.
• Pašvaldības organizē krīzes centrus bērniem, bērnu pieskatīšanas istabas, tālākizglītības un pārkvalifikācijas kursus bezdarbniekiem un citiem interesentiem, pašvaldības iestādēm uzņemoties jaunas funkcijas.
• Pašvaldības organizē jaunu un papildu lietojumu pašvaldības īpašumā esošajām ēkām sociālo jautājumu risināšanai.
• Pašvaldības veicina veselīgu dzīvesveidu, tostarp fizisko nodarbību iespējas, veselīgu uzturu un alkohola lietošanas, smēķēšanas un narkotiku lietošanas samazināšanu.
• Pašvaldības organizē kvalitatīvas un efektīvas veselības aprūpes pieejamību.

• Pašvaldības, gādājot par sabiedrisko kārtību savā teritorijā, ciešāk nekā līdz šim sadarbojas ar Valsts policiju un Zemessardzi, kā arī uzlabo Pašvaldības policijas (pašvaldībās, kur tāda ir) pakalpojumu pieejamību.
• Pašvaldības nodrošina, lai Pašvaldības policijas galvenais uzdevums būtu nevis sodīšana, bet gan palīdzība iedzīvotājiem.
• Pašvaldības organizē Vecāku patruļas, lai novērstu bērnu un jauniešu klaiņošanu, iesaistīšanos noziedzībā, pasargātu bērnus no vardarbības un citām sociāli nelabvēlīgām ietekmēm (alkohols, narkotikas, prostitūcija).
• Pašvaldības veicinās sadarbību ar apsardzes uzņēmumiem, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu pieejami objektu un dzīvokļu apsardzes pakalpojumi visā pašvaldības teritorijā.

• Pašvaldības veic energoefektivitātes auditu pašvaldības iestādēs.
• Pašvaldības aktīvi iesaistās valsts atbalstāmajos māju siltināšanas projektos, kas ilgtermiņā ļauj iedzīvotājiem ietaupīt būtiskus līdzekļus par apkuri, savukārt šo projektu realizācijas laikā daudziem pašvaldības iedzīvotājiem būs darbs un uzņēmumiem – iespēja strādāt.
• Pašvaldības uzlabo komunālo pakalpojumu infrastruktūru – dzeramā ūdens, elektroenerģijas, apkures padeve, kanalizācija –, nosakot to kā vienu no galvenajām prioritātēm teritorijas plānojumā.
• Pašvaldības pēc iespējas vairāk izmanto vietējos atjaunojamos energoresursus.

• Pašvaldības veicina visu vecumu iedzīvotāju iesaistīšanos un aktivitātes izglītības, kultūras un sporta jomā.
• Pašvaldību ēkas, infrastruktūra un citi resursi, tostarp pašvaldības uzturēto bibliotēku, izglītības, kultūras, sporta iestāžu cilvēkresursi, kur tas nepieciešams un iespējams, tiek nodoti integrētai izglītības, tālākizglītības, mūžizglītības, interešu izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika aktivitāšu nodrošināšanai, veidojot tos kā mazus administratīvos un kultūras centrus.
• Pašvaldības cenšas nodrošināt ikvienam attiecīgajā pašvaldībā deklarētajam bērnam vietu bērnudārzā. Atbalsts vecākiem, kuru bērniem pašvaldība nevar nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā. Birokrātiskā sloga mazināšana privāto bērnudārzu izveidei.
• Pašvaldības veic visu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo izglītības, kultūras un sporta iestāžu funkciju auditu, nodrošina nozīmīguma izvērtēšanu, ņemot vērā reģiona attīstību nākotnē, sociālekonomisko situāciju, kā arī iedzīvotāju vajadzības, vēlmes, arī darba tirgus pieprasījumu (nodarbinātības veicināšanas programmas ietvaros īpaši piedāvājot to profesiju apguvi, kas
• Pašvaldības bibliotēku, izglītības, tālākizglītības, sporta, interešu izglītības, kultūras un kultūrizglītības iestāžu ēkas tiek izmantotas integrēti un efektīvi, apsaimniekojot tās kā vienotu sistēmu, pēc iespējas saglabājot gan funkcijas, gan ēkas – nevis pēc inerces īstenojot tikai ierastās funkcijas ierastajās ēkās, bet gan papildus rodot jaunas, oriģinālas funkcijas, pārprofilējot, nevis slēdzot iestādes.
• Pašvaldības rosina izmaiņas pirmsskolas izglītības iestāžu darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu birokrātisko slogu bērnudārzu izveidei. Krīzes periodā bērnudārzos tiek veidotas papildu mazbudžeta grupiņas, kurās pagaidām nodarbojas tikai ar bērnu pieskatīšanu (nevis resursietilpīgo izglītošanu).
• Pašvaldības nodrošina kvalitatīvu, katram pieejamu informāciju par vietējiemkultūras, izglītības un sporta pasākumiem, īpaši akcentējot mazbudžeta un bezmaksas aktivitātes, kā arī garīgi piepildītus, līdzdalību rosinošus, bērnu un jauniešu garīgo pieredzi vairojošus pasākumus. Ne tikai cilvēki „iet pie kultūras” uz muzejiem, teātriem, koncertzālēm, bet arī kultūra no muzejiem, teātriem un koncertzālēm „iznāk pie cilvēkiem” bērnudārzos, skolās, darbavietās, ielās un laukumos.

• Pašvaldības pēc nepieciešamības veic transporta maršrutu pagarināšanu atbilstoši pašvaldības, reģiona iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vajadzībām, īpaši ievērojot bērnu iespējas nokļūt līdz izglītības iestādēm.
• Pašvaldības maksimāli efektīvi plāno valsts, pašvaldības un ES fondu līdzekļu izlietojumu ceļu infrastruktūras remontiem, uzturēšanai un uzlabošanai.
• Pašvaldības savstarpēji atbildīgi sadarbojas ar AS „Latvijas valsts meži”, nodrošinot, ka tā neslēdz savus meža infrastruktūras ceļus pašvaldības iedzīvotājiem.

• Pašvaldības aktīvi iesaistās Eiropas Savienības līdzekļu apguvē.
• Katra pašvaldība atbilstoši savai specifikai un sociālekonomiskajai situācijai izstrādā uzņēmējdarbības veicināšanas programmu savai administratīvajai teritorijai. Tās pamatmērķis ir pašvaldības administratīvās teritorijas attīstība, gan uzlabojot infrastruktūru, gan radot jaunas darbavietas, gan palielinot pašvaldības budžeta ieņēmumus.
• Kontrolējošās institūcijas pašvaldībās konsultē uzņēmējdarbības sākšanas, veicināšanas un nodrošināšanas jautājumos, nevis tikai cenšas sodīt uzņēmējus par pārkāpumiem.
• Attiecības ar uzņēmējiem pašvaldības veido, balstoties uz labticīgas sadarbības principiem, piedāvājot uzņēmējdarbības sākšanai un/vai turpināšanai pašvaldības zemes, telpas, infrastruktūru un citus resursus, kas netiek tieši izmantoti pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
• Pašvaldības sadarbojas ar uzņēmējiem nodokļu vai nodevu atvieglojumu piešķiršanā.
• Publiskos iepirkumus pašvaldības plāno ilgtermiņā, lai vietējie uzņēmēji spētu sekmīgāk plānot uzņēmējdarbības attīstību.
• Publiskajos iepirkumos pašvaldības pēc iespējas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas strādā Latvijā, vēlams – konkrētajā pašvaldībā.
• Pašvaldības organizē jaunu vai papildu lietojumu pašvaldības īpašumā esošajām ēkām.