Latvijas ekonomika 2009.gada sākumā vēl arvien piedzīvo strauju kritumu. Šādos apstākļos valdībai vienlaikus ir gan jāsamazina krīzes iespaids uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan jārada pamati valsts ekonomikas attīstībai nākotnē.

Vadlīnijas ekonomikas stabilizēšanas plānam sastāv no trim pamatdaļām:

1. Atbalsts uzņēmumiem.
   Jāpalīdz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vienlaikus gatavojot pamatu izaugsmei nākotnē.
   
2. Finanšu sistēmas stiprināšana.
   Lai nodrošinātu uzņēmumus ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem attīstībai, Latvijas bankas ir jāpārvērš par ekonomikas dzinējspēku. Tāpēc banku sistēma ir jāuzlabo ar mērķi veicināt ieguldījumus ekonomikā un līdzsvarot finanšu riskus starp valsti, kredītu ņēmējiem un kredītu devējiem.
   
3. Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana.
   Valsts pārvaldes izdevumi jāsamazina, līdz tie ir zem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējā līmeņa.
    

Atbalsts uzņēmumiem

 - Atbalsts uzņēmumu naudas plūsmai

 Latvijā ir strauji apsīkusi naudas plūsma starp uzņēmumiem. Lai pasargātu esošos uzņēmumus no bankrota, un apzinoties, ka valstij nav pietiekami resursi to likviditātes steidzamai palielināšanai, ir jāveic šādi pasākumi:

• Valsts garantiju (tais skaitā eksportam) un aizdevumu komersantiem sistēmas nekavējoša iedarbināšana.
  
• ES fondu daļēja izmaksa avansā. ES fondu naudas izmaksa reizi ceturksnī, nevis pusgadā. Šādi tiktu ātrāk iepludināta naudu uzņēmumos, izbeidzot nepieņemamo stāvokli, kad uzņēmumi nespēj realizēt ES projektus naudas trūkuma dēļ.
  
• Lai padarītu ES fondu izmaksu pienācīgi ātru un efektīvu, nekavējoties ir jāapvieno visas ES fondu vadības institūcijas un jāpanāk trūkstošo normatīvo aktu pieņemšana, panākot ātras, nekavējošas un efektīvas naudas izmaksas, šādi iepludinot Latvijas ekonomikā tik trūkstošos naudas līdzekļus. Latvija ir izmantojusi tikai 9,6% no tai atvēlētā finansējuma šai septiņgadei un vēl arvien desmitiem aktivitāšu nolaidības dēļ nav apstiprināti izmaksas noteikumi. Vismaz 250 miljoniem latu jābūt izsniegtiem jau līdz maijam, lai steidzami uzsāktu ekonomikas stimulēšanu.
  
• ES fondu projektu izskatīšanas laiks jāsamazina līdz 2 mēnešiem. Krīzes apstākļos, kad tik ļoti ir nepieciešami finanšu līdzekļi, tie jāpiešķir nekavējoties.
  
• ES fondu programma jāattiecina tikai uz tiem uzņēmumiem, kas rada starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus gan vietējam, gan ārvalstu tirgum, atbalstot uzņēmumus, kuri:
  
  - izmanto vietējos resursus,
  
  - rada augstu jaunradīto vērtību,
  
  - ir zinātņietilpīgu produktu ražotāji,
  
  - rada preces vai pakalpojumus eksportam vai importa aizvietošanai.

Atbalsts inovācijām (pamatnostādnes)

Daudzus gadus imports pārsniedz eksportu par vairākiem miljardiem latu gadā, kā rezultātā valsts patērē vairāk, nekā spēj nopelnīt. Ja mēs vēlamies nodrošināt dzīves līmeņa uzlabošanos, mums ir nepieciešams strauji palielināt eksporta apjomu. To var nodrošināt, tikai veicinot starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu izlaidi. Nepielietojot monetāro politiku un būtiski neuzlabojot darba ražīgumu, mums nav iespēju konkurēt ar preču un pakalpojumu cenu. Tāpēc mums atliek otra iespēja – pārdot inovatīvas preces un pakalpojumus. Šādu preču un pakalpojumu radīšana ir process vairāku gadu garumā. Valstij uzsākot inovāciju atbalstu jau tagad, Latvija pēc dažiem gadiem spēs sākt konkurēt. Tūlītējs labums būs jaunas darba vietas un nodokļi valsts budžetā.

Tāpēc Latvijai ir jāizmanto šī krīze, lai ar aizņemtajiem līdzekļiem radītu ilgtspējīgu ekonomikas attīstības dzinējspēku – tehnoloģiski inovatīvu[1] preču un pakalpojumu (produktu) radīšanas procesu. Šādus produktus Latvijā līdz šim ir mēģināts radīt, piešķirot zinātnei nelielu finansējumu. Diemžēl panākumi praktiski pielietotu rezultātu veidā ir bijuši maz.

• Ministru kabineta paspārnē nekavējoties jāizveido visaugstākā līmeņa Latvijas Inovāciju padome (līdzīgi kā Izraēlas Office of Chief Scientist), kuras dalībnieki būtu valdības, uzņēmēju un zinātnes pārstāvji. Padomes uzdevums būtu nodrošināt platformu zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai.
  
• Šīs padomes rīcībā jāizveido tehnoloģiju investīciju fondi (līdzīgi kā Somijas SITRA un TEKES, Izraēlas BRIC), kuru uzdevums būtu investēt tehnoloģiski inovatīvu produktu pētījumos un tos realizējošajos uzņēmumos. Atšķirībā no esošās grantu shēmas, kura „dāvina” naudu, saņemtā investīcija būtu veiksmes gadījumā jāatmaksā. Tas koncentrētu uzņēmumu un zinātnes uzmanību uz nekavējošu, praktisku, ar atdevi apveltītu produktu radīšanu.
  
• Tehnoloģiski inovatīvu produktu radīšanai izmantojamā nauda ir jāpiešķir uzņēmējiem, ieinteresējot viņus iepirkt zinātnes pakalpojumus. Investīcijas ir jāpiešķir kā:
  
  - riska kredīts (kredīts bez ķīlas),
  - riska kapitāls (investīcija pamatkapitālā),
  - sekmju grants (jaunajam produktam radot ieņēmumus, piemēram, 5% no tiem tiek novirzīti granta atmaksai līdz pat 150 procentiem no sākotnējās summas).
  
• Zinātnes infrastruktūras attīstība ir viens no pamatiem inovatīvu produktu radīšanai. Ne vietējiem uzņēmumiem, ne zinātniskajām institūcijām šobrīd nav modernu un konkurētspējīgu produktu paraugu radīšanai nepieciešamā aprīkojuma, katra puse ir pārlieku nabaga, lai tādu izveidotu. Konkurētspējīgu produktu izveidei nepieciešams īpašas fiziskās infrastruktūras nodrošinājums valsts (vai universitāšu) vai pašvaldības operētu zinātnes un tehnoloģiju parku (ZTP) vai publiskās un privātās partnerības projektu veidā. Galvenais ZTP vadības pienākums – nodrošināt infrastruktūras mērķim atbilstošu un maksimāli intensīvu izmantošanu, dodot zinātniekiem, ražotājiem, studentiem un arī katram entuziastam („zelta rokām”):
  
  - kontakta teritoriju;
  - intelektuāli izaicinot zinātniekus;
  - ieinteresējot studentus un entuziastus;
  - motivējot ražotājus riskam, aprobēt jaunās tehnoloģijas saviem procesiem.
  
• Jāveicina zinātnes atklājumi, zinātniekiem dodot labuma gūšanas iespējas no radītā intelektuālā produkta, Patentu likumā iestrādājot ASV Bayth-Dole Act analogu regulāciju.
  
• Lai veicinātu Latvijā tik trūkstošo sasaisti starp zinātni un uzņēmējiem, radot zinātnes attīstību stimulējošu virzību un jaunas, sekmīgas nākotnes Latvijas preces, jāizveido vienots Tehnoloģiju pārneses centrs ar vienotu datubāzi un struktūrvienībām universitātēs un citās zinātnes iestādēs.
  
• Kuras nozares atbalstīt? Latvijā ir labas iestrādes farmācijas, koksnes ķīmijas un citās jomās, tomēr Latvijas teritoriāli mazais izmērs un mazais iedzīvotāju skaits neļaus mums attīstīt stipras un pašpietiekamas nozares. Mūsu iespējas ir tikai starpnozaru sadarbībā, tāpēc jāatbalsta nevis konkrētas nozares, bet uzņēmumi, kas ir gatavi izveidot tehnoloģiski inovatīvus produktus. Tomēr relatīvi labāk attīstītām nozarēm jāveido augsti kvalitatīvs un efektīvs nozaru atbalsta tīkls, gan veicinot atbilstošas zinātnes potenciālu, gan veicinot augsti profesionālu speciālistu sagatavošanu, gan atbalstu eksporta tirgos, gan nozari nodrošinošo apakšnozaru attīstību.

Pasākumi importa samazināšanai, veicinot pašmāju ražojumus un pakalpojumus

Latvijas tautsaimniecībai līdz ar eksporta palielināšanu vienlīdz svarīga ir importa samazināšana. Veicinot starptautiski konkurētspējīgus pašmāju ražojumus un pakalpojumus, iegūstam, ka nauda mazāk aizplūst no valsts (maksājumi par importu), iegūstam jaunas darba vietas, kā arī papildus nodokļu ieņēmumus valsts kasē.

Tāpēc jāveic sekojoši importa samazināšanas būtiskākie pasākumi:

• Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programma.
• Atjaunojamo un vietējo energoresursu īpatsvara palielināšana kopējā energobilancē.
• Valsts atbalsts lauksaimniecības kooperatīvu izveidei un attīstībai.
• Taisnīgu subsīdiju lauksaimniekiem panākšana.

 Administratīvo šķēršļu likvidēšana

Valstij ir nekavējoties jālikvidē visi administratīvie šķēršļi, panākot, ka Latvija Pasaules Bankas ceļvedī Doing Business ierindojas vismaz pirmajā pieciniekā.

 Publiskā un privātā partnerība

Latvijai ir nepieciešams Publiskās un privātās partnerības (PPP) likums. Tomēr pat krīzes apstākļos tas nedrīkst kalpot par veidu, kā uzspiest privāto monopolu valsts monopola vietā. Tāpēc PPP likumam ir jāpanāk, ka katrā vietā, kur tiek pielietota PPP, ir iespējama konkurence. Tās trūkuma gadījumā jāpielieto tradicionālais valsts finansējuma modelis.

 Darba vietu saglabāšana, jaunu darba vietu radīšana

Padziļinoties ekonomikas krīzei, strauji samazinās iedzīvotāju maksātspēja un darba iespējas. Zinot valsts ierobežotās iespējas palīdzēt, jāveicina iedzīvotāju iespējas parūpēties par sevi pašiem. Lai to panāktu, valstij ir jāsniedz atbalsts, palīdzot sākt uzņēmējdarbību un maksimāli vienkāršojot uzņēmējdarbības birokrātiski administratīvās procedūras.

• Uzņēmumiem ar gada neto apgrozījumu līdz 100 000 latiem pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmumu ienākumu nodoklis jāaizstāj ar fiksētu nodokli apmēram 8-12% apmērā no gada neto apgrozījuma. Šādi maksājumi jāpiemēro uzņēmumiem, kuri to vēlas un kuros:
  
  - visi īpašnieki ir privātpersonas un strādā uzņēmumā,
  - īpašniekiem nepieder kapitāla daļas un akcijas citos uzņēmumos.

Jānodrošina gan iespēja bezdarbniekiem apgūt tautsaimniecībā pieprasītas specialitātes, gan ļoti efektīva informācijas apmaiņa par brīvajām darba vietām un darbinieku piedāvājumu.

• Jāreorganizē bezdarbnieku apmācības programmas, nodrošinot speciālistu sagatavošanu, pamatojoties uz to pieprasījumu tautsaimniecībā pa specialitātēm. Tā tiks izskaustas nelietderīgas apmācības, vienlaikus sniedzot darba devējiem darbiniekus tajās specialitātēs, pēc kurām jau šodien ir pieprasījums.
• Nodarbinātības valsts  aģentūras darbā iekārtošanas pakalpojumiem jānolīgst privāti uzņēmumi (pēc Austrālijas parauga), kuri saņemtu kvotas bezdarbnieku iekārtošanai darbā nākotnē, balstoties uz iepriekšējo periodu rezultātiem – jo relatīvi sekmīgāks ir darbā iekārtošanas uzņēmums, iekārtojot darbā bezdarbniekus, jo lielāku daļu no bezdarbniekiem tas var iekārtot darbā nākošajā gadā. Tā tiks samazināti valsts izdevumi bezdarbnieku uzturēšanai un radīta struktūra, kas ir patiesi ieinteresēta bezdarba samazināšanā.

 Nodokļu administrācija un nodokļu maksāšanas kārtība

Valstij jāvienkāršo nodokļu aprēķināšanas, maksāšanas un deklarēšanas kārtība, vienlaikus izskaužot nevienlīdzīgu konkurenci, izvairoties no godīgas nodokļu maksāšanas.

• Ar likumu jānosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana jau uz 2009. gada 31. decembri.
• Jāievieš PVN izvēles normas (PVN grupas, atliktais imports, zaudētie parādi, nekustamā īpašuma aplikšanas iespēja) jau ar 2009. gada 1. jūliju.
• Jāizstrādā rīcības programma Valsts ieņēmumu dienestam (VID) cīņai ar aplokšņu algām tiešā finanšu ministra kontrolē un jāizdala tai nepieciešamais finansējums.
• Jāvienkāršo PVN aprēķināšana, deklarēšana un maksāšana, turpinot „PVN reversās aprēķināšanas kārtību” kokapstrādē arī pēc 2009. gada beigām, ieviešot to celtniecībā 2009. gada laikā, kā arī sākot to ieviest arī citās nozarēs (priekšnoteikums: saskaņošana ar Eiropas Padomi).

 Nodokļu sloga līdzsvarošana

Valstij jāsamazina nodokļu slogs darba spēkam, to pārnesot uz īpašumiem un bagātībām. Tādējādi tiks veicināta darba ņēmēju labklājība un ieinteresētība izmantot Latviju par dzīves un darba vietu, kā arī darba devēju un investoru iespējas Latvijā ražot cenā konkurētspējīgākus produktus.

• Pievienotās vērtības nodoklis:
  
  - Valdība nepamatoti atcēla atsevišķas PVN samazinātās likmes, kas šo preču vai pakalpojumu pieaugušo cenu dēļ rada būtisku slogu uz maznodrošinātiem (piemēram, pensionāriem, kuri neiegūst no darba spēka nodokļu samazināšanas). Tādēļ atsevišķām sabiedrībai nepieciešamām precēm un pakalpojumiem PVN likme ir jāsamazina. Tā vietā var palielināt patēriņa nodokļus alkoholam, tabakai un azartspēlēm.

• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
  
  - nodoklis jāsamazina pakāpeniski uz 15 procentiem nodokļu maksātājiem, kuriem visu veidu ienākumi gada laikā nepārsniedz 30 000 Ls neto (pēc nodokļu nomaksas),
  - nodoklis jāpalielina uz 25 procentiem nodokļu maksātājiem, kuriem visu veidu ienākumi gada laikā pārsniedz 30 000 Ls neto (pēc nodokļu nomaksas),
  - Ar 15% nodokli jāapliek ienākumi no kapitāla pieauguma un nekustamā īpašuma pārdošanas,
  - Jāpalielina ar nodokli neapliekamais minimums līdz iztikas minimumam,
  - Ar nodokli neapliekamajos izdevumos (20% no apliekamā ienākuma) jāietver arī izdevumi par izglītību un ārstniecību.

• Nekustamā īpašuma nodoklis:
  
  Jānosaka nodokļa likme 1,5 procenti no kadastrālās vērtības:
  
  - komersantiem piederošam saimnieciskā darbībā neizmantojamam vai investīciju īpašumam,
  
  - fiziskām personām piederošam īpašumam, kurš nav īpašnieka pastāvīgā dzīves vieta vairāk par 183 dienām gadā.
  
• Akcīzes nodoklis
  
  - Jāpalielina nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

 Finanšu sistēmas stiprināšana

 Eiro ieviešana

Latvijas finanšu sistēma piedzīvo krīzi. Latvijas kredītreitings ir zems un ir nepieciešams nodrošināt stabilu monetāro pamatu. Par šādu pamatu var kalpot eiro ieviešana. Tāpēc mēs iestājamies par maksimāli ātru eiro ieviešanu, vēlākais, 2010. gada vasarā, vai labāk vēl ātrāk. Lai Latvija to varētu panākt, ir jāuzdod valdībai par pienākumu nekavējoties lobēt paātrinātu eiro ieviešanu uz atvieglotiem nosacījumiem. Ja nepieciešams, eiro jāievieš vienpusējā kārtā, kā paralēla norēķinu valūta krīzes laikā.

Attīstības bankas izveide

Neskaidrajā tirgus situācijā, kad iespējami arvien pieaugoši zaudējumi, banku sektors, gluži dabiski, cenšas nodrošināties pret zaudējumiem, uzkrājot lielākas naudas summas kā drošības depozītus. Tas padziļina krīzi, jo ierobežo izsniedzamās naudas resursus.

Tāpēc Latvijā jānodrošina finansējums uzņēmumiem, izveidojot speciālu, jaunu attīstības banku. Viens no veidiem kā to izdarīt, būtu Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Parex bankas resursu apvienošana.

Kā viens no finansējuma avotiem jāizmanto otrā pensiju līmeņa uzkrājumi, kuri ir pakāpeniski jāpārceļ uz Latviju, panākot to ieguldīšanu mūsu tautsaimniecības attīstībā. Pensiju fondiem ir jāuzdod par pienākumu otrā un trešā pensiju līmeņa naudas būtisku daļu investēt Latvijā. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji savu pensiju naudu uzticēs Latvijas ekonomikai, t.i. paši sev. Attīstības bankas obligācijas būtu piemērota šīs naudas izvietošanas vieta. Vienlaikus nedrīkst nacionalizēt otro pensiju līmeni, to iekļaujot valsts budžetā.

 Grūtībās nonākušu uzņēmumu atbalsts

Sniedzot valsts atbalstu īpaši svarīgiem uzņēmumiem, tas jāveic, izmantojot Finanšu Ministrijas emitētas ilgtermiņa obligācijas, kas tiek mainītas pret attiecīgā uzņēmuma kapitāla daļām vai akcijām (SWAP), to vēlāk izmantojot papildu kredītu saņemšanai bankās.

Atbalsts banku sektoram

Strādājošajām Latvijas bankām patlaban droši pietiek naudas resursu. Tomēr, ja nākotnē kāda no tām nonāks nestabilā finanšu situācijā, banku sanācijai turpmāk ir jāizmanto Zviedrijas „labā banka/sliktā banka modelis”. Finansējums hipotekāro kredītņēmēju atbalstam ir jānovirza caur „slikto banku”. Caur „labo banku” ir jāvirza valsts garantijas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanai. Valsts finansēta kredītņēmēju aizsardzība, pirms banka tiek sadalīta, var novest pie valsts subsīdijas izgulsnēšanās bankā, neradot jaunu kredītu.

Kredītņēmēju aizsardzība

• Jānosaka aizliegums bankām pasliktināt kredīta noteikumus esošiem kredīta ņēmējiem, ja tie nav veikuši būtiskus pārkāpumus.
  
• Jānosaka aizliegums bankām atsavināt īpašumu ģimenēm, kurām tas ir vienīgais mājoklis.
  
• Jāuzlabo maksātnespējas process:
  
  - vienkāršot tiesiskās aizsardzības procesu (fiziskām un juridiskām personām),
  - pilnveidojot fiziskas personas maksātnespēja procesu.

 Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana

Valsts pārvaldē jāatsakās no visām nelietderīgām izmaksām, radot pamatu efektīvas valsts pārvaldes izveidei.

• Jāizvērtē valsts budžeta programmu lietderība un jāveic valsts iestāžu funkciju efektivitātes audits ar mērķi: 1) pārtraukt nelietderīgas izmaksas, 2) padarīt izmaksas efektīvākas, 3) ja iespējams izmaksas atlikt uz vēlāku laiku.
  
• Jālikvidē prēmijas un tām līdzīgas piemaksas valsts darbiniekiem. Jālīdzsvaro darba samaksa starp valsts iestādēm, par līdzīgiem pienākumiem maksājot līdzīgu samaksu.
  
• Jālikvidē samaksa valsts pilnvarniekiem uzņēmumu un kapitālsabiedrību padomēs. Viņu vietā jānorīko atbildīgo valsts iestāžu darbinieki, uzdodot to par viņu darba regulāru pienākumu esošās darba samaksas ietvaros.
  
• Valsts uzņēmumiem jāatceļ tiesības veikt ziedojumus.
  
• Jānovērš nepilnības Publisko iepirkumu likumā, nodrošinot caurspīdīgu un godīgu iepirkumu procedūru un radot plašākas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumu procesā.
  
• Darba samaksas samazinājums valsts pārvaldē strādājošajiem jāveic sekojoši:
  
  - algu saglabāšana pašreizējā līmenī darbiniekiem, kas saņem līdz 3 minimālajām algām,
  
  - atalgojums valsts pārvaldē ne lielāks par 10 minimālajām algām,
  
  - atlikušā algu fonda samazinājums pēc progresīvās metodes (mazāks samazinājums tiem, kas saņem mazākas algas un būtisks samazinājums tiem, kas saņem lielas algas), panākot vidēji iestādē noteikto nominālās darba samaksas samazinājumu.
  
• Jāveic valsts mantas inventarizācija, rezultātā sastādot pilnu līdzekļu un saistību bilanci.

*****

[1] Produkts ir tehnoloģiski inovatīvs, ja tas rosina jaunas tirgus nišas veidošanos vai ievērojami atšķiras no iepriekš ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Inovācija – process, kurā jaunas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā precē vai pakalpojumā.